
Hatu-Udo – Ainaro, 26 Fevereiru 2026
Governu aprezenta ba komunidade afetada husi projetu auto Estrada iha Postu Administrativu Hatu-Udo, Munisípiu Ainaro katak, investimentu governu kriasaun infraestruturas fasilitadoras iha Tasi-Mane, sei la saugati, tanba sei fasilita industrializasuan setór petróliferu iha futuru, hodi impulsiona dezenvolvimentu ekonómiku no hadi’a padraun moris sidadaun nian.
Iha sosializasaun ba rezultadu identifikasaun no planu realiñamentu auto Estrada Zumalai-Natarbora ba komunidade afetada husi Postu Administrativu Hatu-Udo, Sua Eselénsia Ministru Petróleu no Rekursus Minerais tenik katak, negosiasaun ba Greater Sunrise, maske atrazu no komplexu, alkansa pozitivamente, hafoin vizita Sua Eselénsia Primeiru Ministru Austrália, Anthony Albanese, hodi halo deklarasaun konjunta ho Timor-Leste, atu aselera projetu Greater Sunrise. Além de ne’e, governu planeia atu revitaliza kampu Bayu Undan ne’ebé antes ne’e Kompaña Santos deside hapara produsaun, maske sei existe rezerva, tanba ne’e governu deside atu kanaliza produsaun husi Kampu ne’e mai TLNG – 2 iha Natarbora.
Durante diálogu, komunidade Postu Administrativu Hatu-Udo kestiona kona-ba indentifikasaun ba rai no propriedade, bazeia ba korridór atus atus rua no planu realineamentu auto Estrada ne’ebé ladun afeta ba rai, propriedade privada, inklui fasilidade públiku hanesan eskola, klínika, eletresidade no seluk tan. Governu hatan katak, ajustamentu ne’e reflete ba aspetu tékniku no sósiu ekonómiku iha prosesu implementasaun auto Estrada entre Zumalai to’o Natarbora, inklui efisiénsia tempu no finansiamentu ba projetu.
Sua Eselénsia Ministru Monteiro tenik katak, kompensasaun ba komunidade afetada sei realiza bazeia ba dadus ne’ebé rekolla hahu husi sosializasaun hodi esplika konseitu governu nian, levantamentu dadus, verifikasaun téknika hodi konfere dadus sira, publikasaun dadus, hodi atende reklamasaun antes durante loron 90, hafoin halo reverifikasaun no assinatura kontratu entre governu no na’in ba terrenu, hodi liberta zona ne’ebé afeta husi projetu.
Ekipa téknika husi TIMOR GAP, E.P. mos aprezenta katak, kompensasaun realiza de’it proprietáriu ba rai no propriedade ne’ebé merese duni no la iha reklamasaun, tanba dadus hotu iha verasidade no kredível no mekanizmu kompensasaun bazeia ba rezolusaun governu númeru 20/2014, kona-ba valór máximu hodi selu terrenu iha projetu Tasi Mane ne’ebé kompoin presu husi tamanu rai, propriedade no plantasaun.
Governu mos apresia koolaborasaun husi autoridade munisipál, lideransa komunitária no komunidade dezde tinan 2025, iha faze levantamentu no apela nafatin apoiu prosesu kontrusaun ne’ebé mak kalendariza ba tinan ida ne’e, tanba governu halo exersísiu ba arranju finansiamentu hodi kria infrastruturas fasilitadoras ne’ebé sei apoia industrializasaun setór petrolíferu iha Kosta Súl, impulsiona dezenvolvimentu ekonómiku no hadi’a padraun moris sidadaun nian.
Sua Eselénsia Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Gastão de Sousa destaka nesesidade apoiu husi ema hotu, husi forsa polítika oi-oin ba projetu auto Estrada ne’ebé manifesta interesse nasionál no subliña mos importánsia atu realiza kompensasaun ba komunidade afetadu, bazeia ba identifikasaun husi ekipa interministerial, hodi garante implementasaun projetu estretéjiku ne’e iha futuru.

