
Ilimanu,07 Agostu 2026
Rezerva mármore iha Ilimanu, Postu Administrativu Laclo, Munisípiu Manatutu, ne’ebé empreza Murak Rai Timor – MRT, E.P., ho empreza parseiro Brilliant Resources, halo prospesaun no peskiza bele halo produsaun durante tinan 50 no komersialmente viável ba explorasaun, relasiona ho prokura merkadu mundial ba mármore mutin.
Durante vizita Sua Eselénsia Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão iha Ilimanu, Señor Prezidente MRT, E.P., aprezenta katak, fatuk ne’ ebé sei extrai iha área konsesaun kilometru kuadradu 1,9 bele produz ba bloku, plaka, azuleju, mármore mozaiku no mármore agregadu, ho kapasidade produsaun metru kúbiku atus lima to’o rihun sanulu kada tinan.
Tuir estimativa husi MRT, investimentu inisiál ho valór liu millaun 7 ba estabelesimentu fábrika mármore iha Metinaro, bele rekupera durante tinan tolu. Entidade ne’ e mos defende katak, rekursu minerál liu-liu mármore ne’ ebé extrai bele uza ba obras públikas ne’ ebé bele dura ba tempu naruk.
Ba Sua Eselénsia Ministru Petróleu no Rekursus Minerais, Francisco da Costa Monteiro, atividade prospesaun no peskiza ba mármore, hanesan esforsu inisiál atu la’os de’it projeta ba aranju reseitas komplementáriu, maibé jere atividade sósiu ekonómiku ba povu. Esforsu notável husi governu nian mak produsaun maganesiu iha Lautém, simentu iha Lautem no Baucau no prospesaun peskiza ba rezerva osan mean iha Turiscai no Viqueque no seluk tan.
Ho dadus kona-ba prospetividade jeolójika husi Institutu Jeosiénsia Timor-Leste, IGTL, I.P., Sua Eselénsia Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão destaka nesesidade proteje rekursus minerais. Governu prefere atu labele exporta direta materia prima ne’ebé extrai, maibé transforma uluk ba materia ne’ebé iha valór merkadu, hafoin komersializa no halo exportasaun, hodi garante autentisidade husi produtu Timor-Leste nian iha merkadu.
Ho reseitas husi investimentu iha setór rekursus minerais iha futuru, Sua Eselénsia Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão tenik katak, governu sei kria Fundu Minerál ne’ebé mak defini mekanizmu kona-ba jestaun reseitas minerais, hodi apoia dezenvolvimentu kada munisípiu, liu-liu ba prosesu desentralizasaun administrativa.
Tuir senáriu governu, monetizasaun husi reseitas mineral sei aloka porsentu 50 ba munisípiu ne’ebé iha produsaun, enkuantu restante sei aloka ba munisípiu seluk, hodi finansia nesesidade munisípiu ida-idak. Jestaun ba reseitas ba kada tipu mineral sei aplika ho hanesan ba munisípiu hotu no sei administra rekursus kualifikadu ne’ebé destaka iha kada Munisípiu.
